Uncategorized

HAK solisita ba Governu Japaun husu deskupa ba vítima violasaun seksuál iha Timor-Leste durante funu mundiál 1942

Dili (Rápides -Info)- Asosiasaun HAK solisita ba Governu Japaun atu husu deskupa ba vítima violasaun sesuál no violasaun direitus umanus hasoru Timor oan durante funu mundiál daruak iha Timor-Leste iha tinan bainhira halo okupasaun iha funu mundiál daruak 1942.

Pedidu ne’ebé Asosiasaun HAK hato’o ba Governu Japaun relasiona komemorasaun loron okupasaun militár Japaun nian iha Timor-Leste ba dala-84.

Portovós Asosiasaun HAK Marina Galucho, hateten, envolvimentu Japaun ba funu mundiál ba dala II, hahú iha loron 07 fulan Dezembru tinan 1941, bainhira ataka ba baze militár Pearl Harbor Estadus Unidus Amérika nian, iha tempu ne’eba predisaun katak aliadus estadus unidus nian hatudu katak Japaun sei invade Timor-Leste hanesan baze estratéjiku hodi ataka Australia, iha loron 17 fulan Dezembru tinan 1941.

Iha tempu ne’eba Timor-Leste iha Portugal nia ukun ho Governadór Manuel Abreu Fereira de Carvalho, nia hanesan governasaun ne’ebé rejeita prezensa husi forsa aliadu nian, maibé Japaun utiliza kestaun neutralidade hodi dun katak Timor-Leste fó apoiu ba forsa aliadus hodi husik sira harii baze iha Timor, ho razaun ne’e Japaun invade kedas Timor iha loron 20 fulan Fevreiru tinan 1942.

“Povu Timor-Leste obrigatóriu halo servisu forsadu hanesan estrada, fornese hahan ba tropas Japonés kuaze rihun 12, ne’ebé mak espalla iha teritóriu Timor-Leste, iha tempu ne’eba kapitál Dili sai nu’udar fatin bad ala uluk forsas Japaun hahú funu iha Timor, sai sasin ba dala uluk sofrimentu ba Timoroan sira, liu-liu ita nia inan feton sira tenke sai vitima husi funu ne’ebé sira rasik lahatene, tanba forsa Japonés lori labarik feto ho idade kiik ba hamutuk iha fatin Ianjo, atu servisu sira nian “Nafsu Birahi”, ka nesesidade sexuál, maske ho idade ne’ebé 12 anus ba leten”,Marina Galucho, liuhusi Konferénsia Imprensa ne’ebé halo iha Asosiasaun HAK Farol kinta foin dadaun ne’e.

Nia dehan, tuir peskiza ne’ebé HAK, ho koligasaun Japaun hala’o iha tinan 2005, entrevista ona sasin ho sobrevivente iha munisipiu 12, hamutuk ema 62, kompostu husi vitima 20 no sasin ema na’in 47.

“Husi rezultadu peskiza ne’e, produs livru ho titulu “Luta Ba Lia Loos No Justisa”, tanba vitima sira ne’e mak iha korajen no aten brani hodi haktuir sira nia istória moruk no nakukun, maske vitima barak mate no laiha rekoñesimentu husi Governu Japaun no Timor-Leste, tanba ne’e sira husu ba governu Japaun atu husu deskulpa no fó reparasaun ba vitima sira, maibé to’o agora seidauk foti medidas ruma”, nia afirma.

Nia salienta Governu Japaun nafatin la akomoda kazu Timor-Leste husi eskema reparasaun ne’ebé nia hala’o ona ba nasaun sira seluk depois funu mundiál daruak remata.

Nia subliña iha Japaun koligasaun Japonés sira ba Timor-Leste hala’o dialogu ho Governu Japaun kona-ba asuntu ida ne’e, tanba governu Japaun hateten katak relasaun bilateral entre Timor-Leste no Japaun “hateke ba oin”, (future-oriented), sira labele halo buat ida, tanba governu Timor-Leste mak la foti asuntu ida ne’e hanesan ajenda diplomatika bilaterál.

“Husu ba Ministeriu Negosiu Estrajeiru no Kooperasaun intensifika servisu diplomasia ho Japaun hodi nune’e governu Japaun bele ko’alia kona-ba kazu Ianfu nian iha Timor-Leste, atu nune’e governu Japaun bele husu “dezkulpa formál”, ba vitima atan sexuál sira iha Timor nomós fó kompensasaun no reparasaun ba vitima sira, alende ne’e mós husu ba Ministeriu Edukasaun iha Timor-Leste atu konsidera istória funu mundiál daruak nian bele integra iha kurikulum nasional”, nia rekomenda.

Jornalista: Crispin de Jesus Amaral

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *